Latvijas modernā sieviete

Tātad. Beidzot, izskatot "Atpūtas" numurus, iepazinu arī to, kas modes jomā risinājās 20. 30. gados Latvijā; nevar neko teikt. Arī Rīga pārņēma tās modes tendences, kas dominēja Amerikā Džeza laikmetā un svinga ērā (arī, protams, Eiropas šikākajās g-pilsētās).
Dažas reklāmas mani absolūti smīdināja, kamēr bibliotēkā klusi čaukstēja neskaitāmās avīžu lapas. Man gan apkārt sēdēja tik večuki, un lasītavas logs pavēra skatu uz Doma baznīcu, kokiem un debesīm, kas bija koši zilas. Jo saulains. Aina tīkama.
Pēcāk gan bija nepieciešamība atgūties pēc sēdēšanās patumšā telpā, šķirstot avīzes un klusējot. Parkā sasildīja saules stari, jo diemžēl ziemelīgās iedabas vējš nepatika. Sildījās arī večiņa. Garām šad tad čaloja jauni ļaudis. Tur man īpaši patīk piesēst, ir klusāks. Nedaudz kā paslēpnis.
Un tirgus. Lai nu kas, bet nebiju domājusi, ka tirgus atgriezīs manu dzīvelīgumu un sejas pantus. Mūžību nebiju tur kāju spērusi; un dīvaini. Zemenes-zemenes-zemenes. Pasmīnēju par trakajām tirgus sievām.

Tātad: modernās latvju dāmas 20. 30. gados.

Šis no kāda 1926. g. vasaras "Atpūtas" numura. Ārkārtīgi lieliski, manuprāt.

Lai arī, protams, kleitas nav pavisam īstās flapper.

Šis otrais attēls  no 1930. g., kad modē atkal atgriezās garākas kleitas (kā zināms, 20. gados kleitas/svārku apakšmalas kļuva īsākas, kas tolaik bija absolūtākā sieviešu revolūcija).

"Moderni dāmu mēteļu un kleitu kaklu fasoni un izgreznojumi" - kā tur tiek vēstīts.

Šis ļooti uzjautrināja. 1924. g. Latvijā (tieši tāpat kā Amerikā) zināja 'īstās' vērtības ((:

Gribu tā laika avīzes. Tās ir tik fun.

Nenoliedzami tolaik arī tepat tika piesaukts amerikāniskais skaistums, tas, ko piedāvā tur un ko vajadzētu patērēt sievietēm arī šeit. Hehe.

Šeit jau 1935. gads, kad sieviešu apģērbā bija vairāk atturības, solīdas elegances.