Es rakstīju pats sev, un es savos darbos attēloju daļu no sevis − šādā veidā es cerēju uz savu „mūžīgo dzīvību”.
Es rakstu, jo zemapziņā es vēlos dzīvot mūžīgi, bet es neticu sabiedrības uzskatiem par mūžīgo dzīvību. Kā Dievs es esmu radījis savu pasauli un tīri egoistiski radījis arī savas debesis un elli, kuras ir mūžīgā dzīvība! Dievs radīja pasauli − rakstnieks rada savu pasauli, kurā nāk no viņa paša, kurā nav nekā cita kā viņa paša un kurā ir cerība uz dzīvību.
Kādēļ es rakstu?
Es rakstu tādēļ, lai lasītāju ievestu savā, nevis Dieva pasaulē, lai parādītu, ka man pieder sevis radīta mūžīga dzīvība un ka nāve ir tikai pārejas stadija no vientuļas dzīves uz dzīvošanu savos darbos.
Citiem vārdiem − es rakstu tādēļ, ka es gribu dzīvot un elpot!
Es rakstu tādēļ, ka es esmu egoists!
/rakstnieks Guntis Zariņš, "Jaunā Gaita", 1965
No comments:
Post a Comment