šodien beidzot aizdevos apskatīt Ausekļa Baušķenieka lieliskās gleznas LNMM izstādē "Blēņu stāsti". man patika. biju sajūsmā, veroties viņa raibajos krāsu salikumos, tik eksotiski, pārdomāti, labi veidoti darbi.
esmu absolūts muzeju un izstāžu cilvēks. man patīk vērot, pētīt darbus, tehniku. Baušķenieka stils ir unikāls. turklāt, kā jau medijos izskanēja, daži viņa darbi smīdināja, uzjautrināja [un pārējos apmeklētājus]. lieliska ironiskā humora izjūta. [daži ne labākās kvalitātes attēli]
pēcāk rudenīgais laiks aizveda mani uz jauno Coffee Inn, kur ir oriģināli krēsli. dzēru savu latti, lasīju Rīgas Laiku, kurā ir absolūti brīnišķīga, aizraujoša, dziļa, vispusīga intervija ar V. Freibergu!
bija varen tīkama svētdiena, uz Vecrīgas pelēcību nolūkojos pa logu un nudien tā secināju. biju aizgrābta no šīsdienas iespaidiem, jaunatklājumiem.
tas ir smieklīgi, bet man mazliet vairāk patika cilvēki. arī ielas.
1 comment:
kur ir jaunā Coffee Inn? ja tur var dabūt lasīt Rīgas Laiku, tad es arī gribu iet, jo uz VF interviju aci metu jau sen.
p.s. vēl esi parādā stāstu par sestdienas nakti. ;)
Post a Comment