***
Dzīves kārtība kara gados bija izļodzīta, tā bija kļuvusi nestabila, nedroša, plūstoša un šaubu caurausta. Pēckara cilvēki steidza dzīvot, bija nepieciešama jautrība, labi ēdieni un dzērieni, alkohols un pārsteigumi. „Kā nekad agrāk un nekad arī vēlākajos gados Rīgā toreiz uzplauka nakts dzīve. Naktslokāli, dansingi, bāri vērās vai katrā centra ielas stūrī. Tāpat kā citur pasaulē, brāzmainajos divdesmitajos parādījās „zēngalviņas”, skanēja džezs, pārīši locījās jaunajās „nepieklājīgajās” dejās un uzziedēja visplašākais bārdāmu kults,” kā izteicies tolaik veiksmīgais grāmatizdevējs un skaņu plašu rūpnieks Helmars Rudzītis [citāts no grāmatas Marginālās jeb 1376. fonds]. Tomēr šis prieks bija saistīts ar skumjām, izmisumu, pagātnes un nākotnes baiļu devu; tā nebija iekšēji atbrīvota līksmība, kas nereti pārvērtās galējās parādībās.
Turklāt Eiropā uzplauka „džeza žurnālistika” (vēsturiski dēvēta arī par „jauno” un „dzelteno” žurnālistiku) – fotogrāfijām, zīmējumiem un karikatūrām pārbagāti tabloīda formāta izdevumi, kuru satura pīlāri bija tenkas, grēki un skandāli. Prese kļuva par pēckara līksmības un dzīves baudīšanas spoguli, tā piedalījās pirmskara dzīves normu ārdīšanā, iedibināja jaunu atļautību/atļaušanos. Tā bija ne tikai tā laika dzīves atspoguļotāja un jaunāko notikumu informētāja, bet tā arī konstruēja sieviešu modi, ārējo izskatu un dzīves veidu kā tādu. Sieviešu dzīves stila un modes lielās pārmaiņas 20. gados bija zīmīga revolūcija.
Izcēlās individualitāte, un džezs, kas tolaik kļuva populārs, lielā mērā noteica 20. gadu dzīvesveida tendences. Tā laika ļaudis, cietuši no kara pārdzīvojumiem, meklēja un atrada veidus, kā izpausties: radās džeza apvienības, tika rīkotas vērienīgas balles ar enerģiskām dejām, sievietes piedzīvoja vēl nebijušas pārmaiņas, kas mainīja viņu statusu un lomu sabiedrībā, jaunās un spilgtās modes tendences vēl arvien iezīmējas arī 21. gadsimtā.
20. gados mainījās sieviešu uzvedība un mode, kas virzījās prom no garlaicīgā, konservatīvā stila. Jāatzīmē, ka lielas pārmaiņas skāra sievieti kara dēļ. Trokšņainie, rosīgie 20. gadi sniedza sievietēm brīvību izvēlēties.
Turklāt Eiropā uzplauka „džeza žurnālistika” (vēsturiski dēvēta arī par „jauno” un „dzelteno” žurnālistiku) – fotogrāfijām, zīmējumiem un karikatūrām pārbagāti tabloīda formāta izdevumi, kuru satura pīlāri bija tenkas, grēki un skandāli. Prese kļuva par pēckara līksmības un dzīves baudīšanas spoguli, tā piedalījās pirmskara dzīves normu ārdīšanā, iedibināja jaunu atļautību/atļaušanos. Tā bija ne tikai tā laika dzīves atspoguļotāja un jaunāko notikumu informētāja, bet tā arī konstruēja sieviešu modi, ārējo izskatu un dzīves veidu kā tādu. Sieviešu dzīves stila un modes lielās pārmaiņas 20. gados bija zīmīga revolūcija.
Izcēlās individualitāte, un džezs, kas tolaik kļuva populārs, lielā mērā noteica 20. gadu dzīvesveida tendences. Tā laika ļaudis, cietuši no kara pārdzīvojumiem, meklēja un atrada veidus, kā izpausties: radās džeza apvienības, tika rīkotas vērienīgas balles ar enerģiskām dejām, sievietes piedzīvoja vēl nebijušas pārmaiņas, kas mainīja viņu statusu un lomu sabiedrībā, jaunās un spilgtās modes tendences vēl arvien iezīmējas arī 21. gadsimtā.
20. gados mainījās sieviešu uzvedība un mode, kas virzījās prom no garlaicīgā, konservatīvā stila. Jāatzīmē, ka lielas pārmaiņas skāra sievieti kara dēļ. Trokšņainie, rosīgie 20. gadi sniedza sievietēm brīvību izvēlēties.
ja nepieciešams kāds ieteikums materiālu ziņā vai citādi, e-pasts ir pieejams. no copy-paste, pals.
attēli no 20. gadu "Atpūtas" žurnāliem
No comments:
Post a Comment