citātu buķete

atgriežoties pie 7dienas un lasītās intervijas ar V. Freibergu [Rīgas Laiks, oktobris 2010], vēlos atzīmēt dažas uzjautrinošākās vietas no teksta. bez jebkāda ļaunuma, ar draudzīgu humoristisku noskaņu.

"Tas ir fascinējoši - atrast tieši konkrētu stāstu, jo, teiksim, latviešu filmās stāsts vienmēr ir pilnībā aizmuļļāts, samākslots, dialogi ir drausmīgi, aktieri ir drausmīgi, viss ir uzspēlēts, viss ir butaforija - pilnīgi atsvešināta no jebkādas jēgas."

"Piemēram, Krēsla man nepatīk - es neesmu skatījies. Tikai pirmās desmit minūtes redzēju, ko mana meita man vēl joprojām nespēj piedot."

[runa ir par Wild at heart] "Bobijs saka Lauras Dernas tēlotajai aktrisei: "Saki man fuck me", un viņš to atkārto vēl un vēl, un viņa arī to saka, kopā, man liekas, kādas 32 reizes. Un tad sākās diskusijas, ko darīt, jo tā taču ir valsts televīzija. Kāds teica, vai nevar teikt "mīli", bet es teicu, ka tur galīgi nav par mīlestību. Kāds ierosināja - "pārguli", bet es teicu, ka nevar pārgulēt, ja viņi abi stāv kājās. Tad es teicu, vienkāršākais variants ir "izdrāz", tur neko citu nevar pateikt. Viņi atbildēja, ka darīs man zināmu, kādu lēmumu pieņems, un es nezinu, kādā līmenī notika sarunas par to, vai Latvijā vispār kāds drāžas, bet beigās nolēma to seansu pārlikt uz 22.30 un drāzties."

beigām kaut ko mierīgu un pārdomu rosinošu:

"Man šķiet, ka mēs jebkuru izšķirošu dzīves notikumu kaut kādā ziņā kinematografizējam, pārvēršam par vēstījumu, lai tas kļūtu par daļu no mūsu dzīves formatīvās pieredzes."